Bruksisms jeb zobu griešana: pazīmes un ko darīt

Vai no rīta mostaties ar nogurušiem žokļa muskuļiem vai neskaidrām galvassāpēm? Varbūt kāds tuvinieks ir teicis, ka naktī dzirdējis zobu griešanu? Tās var būt bruksisma pazīmes. Bruksisms ir zobu griešana vai sakošana, kas bieži notiek neapzināti – miegā vai arī dienas laikā saspringtos brīžos. Tas nav jāuztver kā kaut kas biedējošs, taču ilgstoši tas var kaitēt zobiem un žoklim. Šajā rakstā skaidrojam, kā bruksismu atpazīt un ko darīt.

Kas ir bruksisms

Bruksisms ir paradums spēcīgi sakost zobus, tos berzēt vienu pret otru vai griezt. Izšķir divus galvenos veidus:

• Nakts bruksisms – notiek miega laikā, un cilvēks to parasti nemaz neapzinās.
• Dienas bruksisms – izpaužas kā zobu sakošana vai žokļa sasprindzināšana nomodā, piemēram, koncentrējoties darbam, braucot ar auto vai uztraucoties.

Īslaicīga zobu sakošana ir normāla reakcija uz slodzi. Problēmas rodas, ja tas atkārtojas regulāri un ar lielu spēku.

Daudzi cilvēki dienas bruksismu pamana tikai tad, kad sāk tam pievērst uzmanību. Pamēģiniet dažas reizes dienā apstāties un pārbaudīt: vai zobi šobrīd ir sakosti, vai žoklis ir saspringts, vai pleci ir pacelti? Šāda vienkārša pašnovērošana palīdz saprast, cik bieži tas notiek, un ir arī pirmais solis ieraduma mazināšanā.

Biežākās pazīmes

Tā kā nakts bruksisms notiek miegā, cilvēki par to bieži uzzina tikai pēc netiešām pazīmēm. Pievērsiet uzmanību, ja novērojat:

• nogurumu vai sāpes žokļa muskuļos, īpaši no rīta;
• galvassāpes deniņu apvidū pēc pamošanās;
• nodilušus, plakanus vai saīsinātus zobus;
• mazas plaisas vai nošķēlumus emaljā, arī bojātas plombas;
• pastiprinātu zobu jutīgumu pret aukstu vai karstu;
• klikšķus vai sāpes žokļa locītavā, grūtības plaši atvērt muti;
• nospiedumus uz mēles malām vai vaigu iekšpusē;
• tuvinieka novērojumu, ka naktī dzirdama zobu griešana.

Daļu šo pazīmju zobārsts var pamanīt jau kārtējā profilaktiskajā apskatē, pat ja jūs paši neko neesat jutuši.

Iespējamie cēloņi

Bruksismam bieži nav viena konkrēta iemesla. Visbiežāk to saista ar vairāku faktoru kopumu:

• stress un trauksme – viens no biežāk minētajiem faktoriem;
• miega traucējumi, piemēram, krākšana vai elpošanas pauzes miegā;
• dzīvesveids – kofeīns, alkohols un smēķēšana var pastiprināt zobu griešanu;
• daži medikamenti – ja pamanāt izmaiņas pēc jauna medikamenta lietošanas, to vērts pārrunāt ar ārstu;
• sakodiena īpatnības, kas dažkārt var būt saistītas ar žokļa muskuļu slodzi.

Bērniem zobu griešana miegā nav retums un bieži pāriet pati, tomēr arī tad to ir vērts pieminēt zobārstam. Tā kā cēloņi var būt dažādi, katram cilvēkam piemērotākais risinājums var atšķirties.

Kāpēc bruksismu nevajadzētu ignorēt

Zobu griešanas laikā uz zobiem iedarbojas ievērojami lielāks spēks nekā košļājot. Ilgtermiņā tas var izraisīt emaljas nodilumu, zobu plaisas, plombu un kronīšu bojājumus, kā arī slodzi uz žokļa locītavu. Jo agrāk problēmu pamana, jo vieglāk novērst nopietnākas sekas un izvairīties no apjomīgas ārstēšanas nākotnē.

Bruksisms var ietekmēt arī ikdienas pašsajūtu. Pastāvīgs žokļa muskuļu sasprindzinājums dažkārt izraisa sāpes kaklā un plecos, bet nakts zobu griešana var traucēt miegu gan pašam cilvēkam, gan viņa tuviniekiem. Tāpēc ir vērts runāt par to ne tikai zobu, bet arī vispārējās labsajūtas kontekstā.

Ko darīt, ja jums ir aizdomas par bruksismu

Konsultējieties ar zobārstu

Zobārsts apskatīs zobus, novērtēs nodiluma pakāpi, žokļa muskuļus un locītavu. Atkarībā no situācijas viņš var ieteikt kādu no risinājumiem:

1. Individuāla aizsargšina – plāna, pēc jūsu zobu nospiedumiem izgatavota šina, ko nēsā naktī. Tā neapstādina pašu griešanu, taču aizsargā zobus no nodiluma.
2. Bojāto zobu atjaunošana – ja zobi jau nodiluši vai ieplaisājuši.
3. Nosūtījums pie cita speciālista – piemēram, ja ir aizdomas par miega traucējumiem vai izteiktām žokļa locītavas problēmām.

Ikdienas paradumi, kas var palīdzēt

• Dienas laikā pievērsiet uzmanību žoklim: miera stāvoklī lūpas aizvērtas, bet zobi viegli atstatus.
• Atrodiet sev piemērotus veidus, kā mazināt stresu, – kustības, pastaigas, elpošanas vingrinājumi.
• Vakarā ierobežojiet kofeīnu un alkoholu.
• Izvairieties no pildspalvu, zīmuļu vai nagu košļāšanas un ilgstošas košļājamās gumijas lietošanas.
• Rūpējieties par regulāru miega režīmu.
• Ja žokļa muskuļi ir saspringti, palīdzēt var silta komprese un viegla masāža.

Nelietojiet aptiekā vai internetā nopērkamas universālas šinas ilgstoši bez zobārsta ziņas. Nepiemērota šina var neērti mainīt sakodienu.

Ja pēkšņi parādās stipras sāpes žoklī, žoklis “iesprūst” vai mute neatveras kā parasti, nevilcinieties un sazinieties ar zobārstu vai ārstu pēc iespējas ātrāk.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai bruksismu var pilnībā izārstēt?

Ne vienmēr. Bieži mērķis ir aizsargāt zobus un mazināt simptomus. Ja izdodas ietekmēt cēloņus, piemēram, stresu vai miega traucējumus, zobu griešana var ievērojami mazināties.

Vai aizsargšina ir jānēsā katru nakti?

Parasti to iesaka lietot regulāri, taču precīzus norādījumus sniegs zobārsts, kurš šinu izgatavojis. Viņš arī ieteiks, kā to tīrīt un cik bieži nākt uz kontroli.

Mans bērns naktī griež zobus. Vai jāuztraucas?

Bērniem tas notiek diezgan bieži un nereti pāriet pats. Tomēr ir vērts to pieminēt bērna zobārstam, lai viņš pārbaudītu zobus un, ja nepieciešams, ieteiktu turpmāko rīcību.

Šis raksts sniedz vispārīgu informāciju un neaizstāj zobārsta apskati.